Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums īstenot ES tiesību aktus par trauksmes cēlēju aizsardzību valsts līmenī, izmantojot attiecīgu tiesību aktu.
Ziņotāju tiesību aktu īstenošana ir izdota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.
Lai gan daudzās valstīs savi trauksmes cēlšanas tiesību akti jau bija spēkā pirms 2019. gada, tām tomēr ir jāpielāgo direktīvas darbības joma, lai sasniegtu ES standartus.
Saskaņā ar direktīvas 26. pantu valsts normatīvo un administratīvo aktu spēkā stāšanās termiņš, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas prasības, beidzās 2021. gada 17. decembrī attiecībā uz sabiedrībām ar vairāk nekā 250 darbiniekiem. Tikai privātā sektora uzņēmumiem ar 50 līdz 249 darbiniekiem šis termiņš ir pagarināts līdz 2023. gada 17. decembrim.
Turpmāk ir sniegts trauksmes cēlēju tiesību aktu statuss atsevišķās ES valstīs. Tikai astoņas dalībvalstis pieņēma tiesību aktus pirms ES noteiktā termiņa.
🇦🇹 Austrija
Ziņošanas likums Austrijā tika pieņemts 2023. gada 1. februārī un stājās spēkā 2023. gada 24. februārī.
Tiesību akti ir atrodami HinweisgeberInnenschutzgesetz - HSchG; Gesetz über das Bundesamt zur Korruptionsprävention und Korruptionsbekämpfung, Beamten-Dienstrechtsgesetz u.a. Änderung (3087/A) .
Sabiedrībām un juridiskām personām valsts sektorā tiek piešķirti seši mēneši iekšējās ziņotāju sistēmas ieviešanai. Šis periods sākas no likuma stāšanās spēkā.
Federālais pretkorupcijas birojs ( Bundesamt zur Korruptionsprävention und Korruptionsbekämpfung. BAK) tika iecelts par ārējo pārskatu biroju.
🇧🇪 Beļģija
2022. gada 15. decembrī Beļģijā tika ieviesti jauni federālie un reģionālie ziņošanas noteikumi.
Ziņotāju tiesību akti Loi sur la protection des personnes qui signalent des violations au droit de l'Union ou au droit national constatées au sein d'une entité juridique du secteur privé stājās spēkā 2023. gada 15. februārī.
Ir pieņemti papildu dekrēti, lai aptvertu Valonijas, flāmu, vācu un franciski runājošo kopienu reģionus.
🇧🇬 Bulgārija
Bulgārijas parlamenta Nacionālā asambleja pieņēma trauksmes cēlšanas tiesību aktus 2023. gada 27. janvārī.
закон за защита на лицата, подаващи сигнали или публично оповестяващи информация за нарушения tika publicēts 2023. State Gazett gada 2. februārī un stājās spēkā 2023. gada 2. maijā.
Tika mēģināts pieņemt valsts likumu agrāk, 2022. gada decembrī. Pašlaik pieņemto tiesību aktu mērķis ir transponēt minimālās standarta prasības, kas noteiktas ES direktīvā par trauksmes cēlšanu. Bulgārija apzinās, ka ir jāanalizē, vai jaunie Bulgārijas tiesību akti atbilst direktīvas standartiem.
🇭🇷 Horvātija
O Proglašenju Zakona O Zašiti Prijavitelja Nepravilnosti Horvātija pieņēma 15. aprīlī un stājās spēkā 2022. gada 23. aprīlī.
Jaunais likums panāca Horvātijas regulējuma atbilstību direktīvā noteiktajam standartam, tomēr Horvātijai jau kopš 2019. gada bija tiesību akti par ziņošanu.
Saskaņā ar jauno likumu anonīma ziņošana parasti netiek atzīta, jo ziņojumā prasītajās ziņās jāietver informācija par personu, kas to iesniedz.
Tomēr ir novirze no šīs normas. Ja neidentificēts ziņojums izpilda visus jaunajā likumā noteiktos priekšnoteikumus, lai pretendētu uz trauksmes cēlēju aizsardzību, un ziņotāja identitāte pēc tam tiek noskaidrota procesa laikā, tiem tiks piešķirta tāda pati aizsardzība kā tiem, kas ir atklājuši savu identitāti.
🇨🇾 Kipra
Lai gan kopš 2016. gada tika izstrādāti trauksmes cēlēju aizsardzības regulējumi, Kipra 2022. gada 20. janvārī ieviesa transponēšanas likumu. O περι τησ προστασιασ προσωπων που αναφερουν παραβιασεισ του ενωσιακου και εθνικου δικαιου και αφορουν το δημοσιο συμφερον νομοσ tika publicēts 2022. gada 4. februārī.
🇨🇿 Čehijas Republika
Ziņotāju likumu Čehijā pieņēma 2023. gada 1. jūnijā. Paredzams, ka tas stāsies spēkā 2023. gada 1. augustā.
2023. gada 21. aprīlī Deputātu palāta no 2023. gada 4. aprīļa apstiprināja jaunu ziņotāju likumu. Návrh zákona, kterým se mění některé zákony v souvislosti s přijetím zákona o ochraně oznamovatelů
🇩🇰 Dānija
Dānija kā pirmo ES dalībvalsti īstenoja trauksmes cēlšanas tiesību aktus. Turklāt tiesību akts paplašina direktīvas minimālos standartus, nodrošinot ziņojumus par būtiskiem pārkāpumiem un valsts un ES tiesību aktu pārkāpumiem.
Lov om beskyttelse af whistleblowere tika pieņemts 2021. gada 24. jūnijā un stājās spēkā 2021. gada 17. decembrī.
🇪🇪 Igaunija
Igaunijā pašlaik tiek īstenots trauksmes cēlēju likums. Akta projekts pirmo lasījumu - Rikkumisest teavitaja kaitse seaduse - eelnõu - pieņēma 2022. gada 26. janvārī. No šīs dienas projekts tika bloķēts, jo tika ierosināts apsvērt daudzus grozījumus.
Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Igauniju sakarā ar to, ka tā nav transponējusi un paziņojusi valsts pasākumus, lai transponētu ES direktīvu par trauksmes cēlšanu. Igaunijai, iespējams, būs jāmaksā soda nauda par transponēšanas kavēšanos. Juridiskais pamats Lieta C-154/23 tika iesniegta 2023. gada 14. martā.
🇫🇮 Somija
Somijas trauksmes cēlēju regula, kas Laki Euroopan unionin ja kansallisen oikeuden rikkomisesta ilmoittavien henkilöiden suojelusta datēta ar 2022. gada 20. decembri, ir spēkā jau kopš 2023. gada 1. janvāra.
Iekšējais ziņošanas kanāls jāievieš trīs mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā.
🇫🇷 Francija
Francija 2022. gada 16. februārī pieņēma trauksmes cēlšanas likumu. LOI no 2022-401 du 21 mars 2022 visant à améliorer la protection des lanceurs d’alerte stājās spēkā 1.septembrī 2022. Tāpēc tika aizstāts iepriekšējais 2016. gada 9. decembra likums Nr. 2016-1691 par pārredzamību, korupcijas apkarošanu un saimnieciskās dzīves modernizāciju. ('Sapin II')
Jaunais Francijas tiesību akts tika novērtēts kā “vērienīgākais transponējums Eiropas Savienībā “, kas “pārsniedz direktīvā noteikto minimālo standartu, lai iekļautu starptautisko paraugpraksi”.
Turklāt Francija ir pieņēmusi divus dekrētus, kas atbalsta jauno tiesību aktu par ziņošanu. Pirmais Décret relatif aux procédures de recueil et de traitement des signalements émis par les lanceurs d'alerte et fixant la liste des autorités externes instituées par la loi n° 2022-401 precizē īstenotā likuma organizatoriskās detaļas. Otrais dekrēts Décret n° 2022-1686 du 28 décembre 2022 relatif à l'abondement du compte personnel de formation d'un salarié lanceur d'alerte ir saistīts ar trauksmes cēlēju finansiālo atbalstu. Tās tika publicētas attiecīgi 2022. gada oktobrī un 2022. gada decembrī.
🇩🇪 Vācija
Vācijas trauksmes cēlēju aizsardzības aktu (HinSchG) Bundesrāts apstiprināja 2023. gada 12. maijā, un paredzams, ka tas stāsies spēkā 2023. gada jūnijā.
“Trauksmes cēlēju aizsardzības likums ir pagrieziena punkts trauksmes cēlēju aizsardzībai Vācijā un nestabilā status quo uzlabošana. Tomēr tas nesasniedz mērķi vispusīgi nostiprināt ziņotāju tiesības dažās vietās. Tas arī nenovērtē ziņošanas nozīmi žurnālistikā un līdz ar to arī publiskajā diskursā,” saka Kosmas Zittel, the Whistleblower-Netzwerk.
Vācijā ievērojami aizkavējās trauksmes cēlēju likums. Lai gan valsts pieeja ziņošanas direktīvai tika uzsākta un ierosinātais projekts tika apstrādāts, likums galu galā Entwurf eines Gesetzes für einen besseren Schutz hinweisgebender tika noraidīts 2023. gada februārī. Pēc tam tika publicēti divi likuma grozījumi: Entwurf eines Gesetzes zur Ergänzung der Regelungen zum Hinweisgeberschutz 20/5991 un Entwurf eines Gesetzes zur Ergänzung der Regelungen zum Hinweisgeberschutz 20/5992 .
Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Vāciju sakarā ar to, ka tā nav transponējusi un paziņojusi valsts pasākumus, lai transponētu ES direktīvu par ziņošanu. Pamatojoties uz prasību, kas celta 2023. gada 14. martā — Eiropas Komisija un Vācijas Federatīvā Republika, lieta C-149/23, Vācijai, iespējams, būs jāmaksā soda nauda par to, ka transponēšana kavēta. Komisija apgalvo, ka pasākumi direktīvas pilnīgai transponēšanai vēl nav pieņemti un nav paziņoti Komisijai vairāk nekā 13 mēnešus pēc transponēšanas perioda beigām.
2023. gada 9. maijā ziņotāju aizsardzības akta Bundestag un pārstāvji Bundesrat vienojās par izmaiņām ziņotāju aizsardzības aktā. Kompromiss jo īpaši ietver izmaiņas attiecībā uz anonīmas informācijas paziņošanas kanāliem, naudas sodiem un likuma darbības jomu. Ierosināto vienošanos pieņēma Bundestag un apstiprināja Bundesrat.
🇬🇷 Grieķija
Grieķu žurnālists Nikolas Leontopuloss likumu vērtēja kā “vāju likumu, kam trūkst reālas, plašas un iekļaujošas ziņotāju aizsardzības”.
Termiņš likuma pabeigšanai organizācijās bija 2023. gada 11. maijs.
🇭🇺 Ungārija
Likumu pieņemšanas process Ungārijā tika pabeigts 2023. gada 26. maijā. Priekšlikums Nr. 3089 (Törvényjavaslat címe: A panaszokról, a közérdekű bejelentésekről, valamint a visszaélések bejelentésével összefüggő szabályokról) tika iesniegts Parlamentam 2023. gada 28. februārī pēc tam, kad Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Ungāriju sakarā ar to, ka tā nav transponējusi un paziņojusi valsts pasākumus, lai transponētu ES direktīvu par ziņošanu.
Pirms likuma pieņemšanas Ungārija palika vienīgā dalībvalsts, kas nesāka transponēšanu. Tādējādi 2023. gada 14. martā tika iesniegta lieta C-155/23, Eiropas Komisija — Ungārija.
🇮🇪 Īrija
Protected Disclosures (Amendment) Bill 2022 tika pieņemts Īrijā 2022. gada 21. jūlijā un stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Turklāt Īrijas valdība publicēja pagaidu norādījumus valsts sektora darbiniekiem un noteiktajām personām par to ziņojumu apstrādi, kas tiem iesniegti saskaņā ar tiesību aktu par ziņošanu.
🇮🇹 Itālija
Lai gan tika aizkavēta un Eiropas Komisijas pienākumu neizpildes procedūra Decreto Legislativo 10 March 2023, n. 24 tika apstiprināta Itālijā 9. martā un publicēta 2023. Gazzetta Ufficiale gada 15. martā. Likums būs spēkā no 2023. gada 15. jūlija.
Līdz šai dienai ir spēkā pašreizējie trauksmes cēlēju aizsardzības tiesību akti no 2017. gada.
🇱🇻 Latvija
Latvijā Trauksmes celšanas likums tika pieņemts 2022. gada 20. janvārī un stājās spēkā 2022. gada 4. februārī.
Stājoties spēkā šim likumam, iepriekšējais ziņošanas likums Latvijas Vēstnesis, 2018, nr 210; 2020, nr 29 zaudē savu spēku.
🇱🇹 Lietuva
Pranešėjų Apsaugos Įstatymas tika pieņemts Lietuvā 2021. gada 16. decembrī un stājās spēkā 2022. gada 15. februārī.
Eiropas Komisija 2022. gada 27. janvārī izdeva Lietuvai oficiālu paziņojumu ar nosaukumu Daļēja transponēšana no Lietuvas veiktās Direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību pārkāpumiem. Tā ir Eiropas Savienības tiesvedība pret dalībvalstīm par to, ka tās nav īstenojušas ES tiesību aktus. Šīs pienākumu neizpildes procedūras pret Lietuvu sākās sakarā ar to, ka tā nav pilnībā transponējusi ES direktīvu par ziņošanu.
🇱🇺 Luksemburga
Luksemburgas nacionālais trauksmes cēlējtiesas likums Projet de loi 7945 tika pieņemts 2023. gada 16. maijā. Valdība ir nolēmusi paplašināt direktīvas piemērošanas jomu, attiecinot to uz visiem valsts tiesību aktiem. Luksemburga vadīs arī trauksmes cēlēju biroju, lai atbalstītu trauksmes cēlējus.
Saskaņā ar jaunajiem Luksemburgas tiesību aktiem ziņotāju definīcija attiecas uz ierēdņiem, akcionāriem, apakšuzņēmējiem un darba sarunās iesaistītajiem ierēdņiem, akcionāriem, apakšuzņēmējiem. Tas ietver arī anonīmus ziņotājus, kuru identitāte ir atklāta. Likums veicina ziņošanas praksi, izmantojot iekšējus vai ārējus kanālus, nevis publiskas informācijas izpaušanu.
Projekta posmā likums balstījās uz konkrētām direktīvā noteiktām pamatprasībām, paplašinot aptvērumu, izņemot ziņojumus, kas attiecas tikai uz ES tiesību aktu pārkāpumiem; to kritizēja Valsts padome. Ir teikts, ka ierosinātajā projektā ir daži neskaidri vai slikti rakstīti punkti un daži nevajadzīgi vienlaicīgi. Jāprecizē arī dažas ziņas, kas saistītas ar pienācīgu valsts ierēdņu aizsardzību vai personas datu glabāšanas laiku.
Šo iebildumu dēļ Luksemburgā direktīvas transponēšana tika gaidīta pārāk ilgi. Līdz ar to Eiropas Komisija 2023. gada 13. martā cēla prasību pret Luksemburgas Lielhercogisti — lietu C-150/23.
🇲🇹 Malta
Maltas iepriekšējais trauksmes cēlēju likums the Protection of the Whistleblower Act, Cap. 527 2013. gadā tika grozīts ar 2021. gada 15. ATT sabiex jemenda l-Att dwar il-Protezzjoni ta’ Informatur, Nru. 249 novembri.
Grozījums atbilst ES prasībām attiecībā uz ziņošanu. Šī akta īsais nosaukums ir Protection of the Whistleblower (Grozījums) Act, 2021, un šis akts ir lasāms un interpretējams kā viens ar tā saukto “galveno aktu”. Protection of the Whistleblower Act
🇳🇱 Nīderlande
Wijziging van de Wet Huis voor klokkenluiders en enige andere wetten tika pieņemts Nīderlandē 2023. gada 24. janvārī. Likums stājās spēkā 2023. gada 18. februārī.
Tāpēc tas aizstāja iepriekšējos Nīderlandes tiesību aktus “House for Whistleblowers Act” un atjaunināja ziņošanas iestāžu, anonīmu ziņojumu sniegšanas un ārējo ziņošanas kanālu darbības jomā un atjaunināja tās.
🇵🇱 Polija
Transponēšanas process Polijā vēl nav pabeigts. Ustawa o ochronie osób zgłaszających naruszenia prawa tika nodots starpministriju apspriedēm un atzinumiem 2023. gada aprīlī. Sākotnēji publicēts 2021. gada oktobrī, projekts tika atjaunināts 2023. gada janvārī.
Pēc apstiprināšanas akts būs spēkā divu mēnešu laikā.
Sakarā ar izpildes kavēšanos 2023. gada 10. martā Eiropas Komisija pret Polijas Republiku cēla prasību lietā C-147/23. Polijai tika uzlikts naudas sods ar soda maksājumiem, kas tiks iekasēti līdz dienai, kad Polijas Republika pildīs savus pienākumus saskaņā ar direktīvu.
🇵🇹 Portugāle
Portugālē Lei n.º 93/2021 tika pieņemts 2021. gada 26. novembrī, publicēts 2021. gada 20. decembrī, un tas stājās spēkā 6 mēnešus vēlāk, 2022. gada 18. jūnijā.
🇷🇴 Rumānija
Likumdošanas process Rumānijā bija nemierīgs. Pirmā ES direktīvas transponēšana tika pieņemta 2022. gada jūnijā. Tomēr likums tika atsaukts un pēc pārskatīšanas atkal akceptēts 2022. gada decembrī un 2022. gada 16. decembrī pasludināts par. LEGE nr.361 privind protectia avertizorilor în interes public
2023. gada 28. martā tika izsludināts Dekrēts Nr. 167/2023, t. i., Likuma Nr. 361/2022 6. panta 2. punkta grozījums. Tas stājās spēkā no publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.
🇸🇰 Slovākija
Direktīvas transponēšana Slovākijā notiek. Návrh zákona (1299), ktorým sa mení a dopĺňa zákon č. 54/2019 - projekts, ar ko groza spēkā esošo valsts tiesību aktu par ziņošanu, ir pieejams un apstiprināts kopš 2022. gada novembra, tomēr transponēšanas likuma spēkā stāšanās datums ir aizkavējies.
🇸🇮 Slovēnija
Slovēņu Zakon O Zaščiti Prijaviteljev (ZZPri) valoda tika pieņemta un stājās spēkā 2023. gada 22. februārī.
Tomēr, tā kā transponēšanas process tika aizkavēts, Eiropas Komisija 2022. gada 27. janvārī sāka pienākumu neizpildes procedūru pret Slovēniju par to, ka tā nav pilnībā transponējusi ES direktīvu par ziņošanu.
🇪🇸 Spānija
Ley 2/2023 reguladora de la protección de las personas que informen sobre infracciones normativas y de lucha contra la corrupción tika pieņemta Spānijā 2023. gada 20. februārī un stājās spēkā 2023. gada 13. martā, 20 dienas pēc tās publicēšanas. “Boletín Oficial del Estado”
Tāpat kā daudzas citas dalībvalstis, Spānija tika iesniegta izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā sakarā ar to, ka tā nav transponējusi un paziņojusi valsts pasākumus, lai savlaicīgi transponētu ES direktīvu par ziņošanu.
🇸🇪 Zviedrija
Lag (2021:890) om skydd för personer som rapporterar om missförhållanden tika pieņemts Zviedrijā 2021. gada 29. septembrī un stājās spēkā 2021. gada 17. decembrī.
5. panta noteikumus (Iekšējie ziņošanas kanāli un ziņošanas un turpmākās procedūras) pirmo reizi piemēro 2023. gada 17. decembrī (ES tipiskais termiņš) operatoriem, kuri vada privātu uzņēmējdarbību un kuriem ir 50 līdz 249 darbinieki, un 2022. gada 17. jūlijā citiem operatoriem.
Ar jauno likumu par ziņošanu tiek atcelts Likums (2016:749) par īpašu aizsardzību pret atriebību darbiniekiem, kuri rada satraukumu par smagiem pārkāpumiem.
