2023. gada 10. janvārī Valdības likumdošanas centra tīmekļa vietnē parādījās vēl viena, sestā likumprojekta iemaksa par to personu aizsardzību, kas ziņo par pārkāpumiem, tā sauktais trauksmes cēlējs akts. Lai gan nākamajam projektam netrūka pārsteidzošu izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējiem pieņēmumiem, nākamās versijas publicēšana būtu jālasa kā laba zīme, kas var būt saistīta ar Ministru prezidenta kancelejas mājas lapā publicēto informāciju, ka plānotais datums Ministru padomes projekta pieņemšanai ir 2023. gada pirmais ceturksnis.
Kādus pienākumus un kam stājas spēkā trauksmes cēlēju likums?
Likuma par trauksmes cēlējiem stāšanās spēkā attieksies uz jebkuru juridisku personu, kurai darbu veic vai veic vismaz 50 personas (izņemot likumā uzskaitītās vienības, galvenokārt no regulētām nozarēm, piemēram, finanšu tirgus un izņemot birojus un organizatoriskās vienības ar mazāk nekā 10 000 iedzīvotāju).
Iepriekš minētais nozīmē, ka jebkurai struktūrai, kas saskaņā ar darba līgumu vai citiem līgumiem (tostarp civiltiesībām, tostarp B2B) nodarbina vismaz 50 cilvēkus, būs pienākums piemērot likumu un izpildīt no tā izrietošās saistības.
Vienības, uz kuru attiecas likums, galvenais pienākums parasti ir nodrošināt trauksmes cēlēju (tā saukto ziņotāju) aizsardzību pret pretdarbību.
Šī pienākuma konkretizācija ir nepieciešamība ieviest iekšējo procedūru, lai ziņotu par pārkāpumiem un turpmākām darbībām (iekšējā paziņošanas procedūra) uzņēmumā un pienākums saglabāt iekšējo paziņojumu uzskaiti.
Kāda ir iekšējās paziņošanas procedūras īstenošana?
Iekšējās paziņošanas procedūra ir darba devēja iekšējo tiesību akts, ko nosaka šis darba devējs pēc apspriešanās ar uzņēmumu arodbiedrības organizāciju, kas darbojas juridiskā personā, vai ar to personu pārstāvjiem, kas sniedz darbu šai juridiskajai personai.
Likums norāda minimālo, obligāto procedūras saturu, kas cita starpā ietver:
- norāde par vienību vai personu, kas norādīta attiecīgajā juridiskajā personā, lai saņemtu, apstrādātu, apstrādātu un uzraudzītu paziņojumus;
- ziņotāju paziņojumu nosūtīšanas līdzekļu apraksts;
- pienākums 7 dienu laikā pēc deklarācijas saņemšanas apstiprināt pieteikuma iesniedzēju;
- maksimālais termiņš atsauksmju iesniegšanai paziņotājam, kas nepārsniedz trīs mēnešus pēc deklarācijas saņemšanas apstiprinājuma;
- noteikt veicināšanas sistēmu iekšējās paziņošanas procedūras izmantošanai.
No iekšējās paziņošanas procedūras ieviešanas, kas ir tikai konkrētā juridiskā personā funkcionējošā procesa apraksts, jānošķir visa trauksmes cēlēju un to paziņojumu pieņemšanas un apstrādes sistēma. Šādai sistēmai jāatbilst vairākām prasībām, kas cita starpā attiecas uz likumā noteiktajām funkcijām, nodrošinot datu pārraides drošību, anonimizāciju un juridiskās personas pilnvarotu personu piekļuves kontroli paziņojumu saturam. Sistēma, kas atbilst visām likumā noteiktajām prasībām, ir WeMoral.
Papildus iekšējās paziņošanas procedūrai Likumā ir paredzēti arī citi darba devēja pienākumi, starp kuriem cita starpā var nošķirt:
- pienākums reģistrēt iekšējos paziņojumus
- pienākums nodrošināt ziņotāju datu un paziņojumā ietverto datu konfidencialitāti;
- pienākums saglabāt paziņojumā ietvertos datus ne ilgāk kā 15 mēnešus pēc tā gada beigām, kurā tika pabeigtas šādas darbības, vai pēc to darbību pabeigšanas, kas uzsāktas ar minētajām darbībām.
- informēšanas pienākumi trauksmes cēlēju.
Kā nodrošināt pārkāpumu ziņojumu apstrādes sistēmas netraucētu darbību?
Pārkāpumu ziņojumu izskatīšanas sistēmas darbība sastāv no vairākiem elementiem, galvenokārt:
- oficiāls elements, kas ietver pienākumu izstrādāt un īstenot iekšējos noteikumus, tostarp iekšējās paziņošanas procedūru;
- organizatoriskais elements — tehniskas un personiskas struktūras nodrošināšana un ieviešana, atbilstība piemērojamajiem noteikumiem un no ziņotājiem saņemto paziņojumu efektīvas apstrādes nodrošināšana.
Labākais veids, kā ātri un profesionāli īstenot iepriekš minētos elementus, ir ieviest WeMoral sistēmu — visaptverošu un anonīmu pārkāpumu ziņojumu apstrādes sistēmu, kas nodrošina atbilstību jaunajiem noteikumiem, ziņojumu anonimitāti un lietošanas ērtumu.
Pārkāpumu direktorijs
Likumprojektā 3. pantā ir norādīts likuma pārkāpumu katalogs, par ko ziņotāju var paziņot. Tajā pašā laikā ir norādīts, ka tas nav slēgts reģistrs un juridiska persona, kas īsteno iekšējās paziņošanas procedūru, var izvēlēties to attiecināt arī uz iekšējo noteikumu (piemēram, spēkā esošo politiku, noteikumu) vai ētikas standartu (piemēram, tādu, kas izriet no iekšējiem rīcības kodeksiem, labas prakses kodeksiem) pārkāpumiem.
Kas var būt persona, kas ziņo par likuma pārkāpumu vai tā saukto ziņotāju?
Ziņojuma cēlējs ir persona, kas ziņo vai publiski atklāj informāciju par pārkāpumu, kas iegūts ar darbu saistītā kontekstā. No konkrētā subjekta viedokļa, uz kuru attiecas likums, ziņošanas cēlējs var būt:
- Darba kandidāts
- darbinieks (tostarp pagaidu)
- praktikants, māceklis
- darbuzņēmējs vai cita persona, kas sniedz darbu, pamatojoties uz civiltiesību līgumu
- uzņēmējs (piemēram, darbuzņēmējs vai darbinieks B2B)
- akcionārs, akcionārs
Jāatzīmē, ka šāds katalogs vienlaikus ir to personu kategoriju katalogs, kurām attiecīgajai juridiskajai personai ir pienākums atļaut iesniegt iesniegumus saskaņā ar piemērojamo iekšējās paziņošanas procedūru.
Ziņotāju aizsardzība
Viens no galvenajiem mērķiem trauksmes cēlēju regulējuma izveidei Eiropas līmenī un tā īstenošanai dalībvalstīs ir vēlme nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību no pretpasākumiem, kas pret viņiem veikti sakarā ar paziņoto pārkāpumu.
Tomēr ir vērts atzīmēt, ka likums nepiešķir aizsardzību nevienam parakstītājam, bet tikai tam, kam bija pamatots iemesls uzskatīt, ka paziņojumā ietvertā informācija ir patiesa un ir likuma pārkāpums. Vārdu sakot, aizsardzība nav paredzēta cilvēkiem, kuri negodprātīgi sniedz ziņojumus.
Turklāt ziņotāju likumprojekta jaunākajā versijā likumprojekta 2023. gada janvārī likumdevējs nolēma ieviest papildu ierobežojumu/ierobežojumu aizsardzību. Proti, ir jāaizsargā tikai iesniedzējs, kas ziņo par tiesību aktu pārkāpumu, kas skar sabiedrības intereses. Praksē tas nozīmē, ka tiek izslēgta aizsardzība tiem, kas ziņo par likuma pārkāpumiem attiecībā uz privātpersonu, privātpersonu interesēm, kas var būt nozīmīgs faktors, kas attur ziņotājus no ziņošanas par pārkāpumiem.
Ja tiek iesniegts ārējs pieteikums, trauksmes cēlējs var vērsties valsts iestādē, lai saņemtu sertifikātu, kurā iestāde apstiprina, ka trauksmes cēlējs ir pakļauts likumā noteiktajai aizsardzībai. Savukārt valsts iestādei ir pienākums izsniegt attiecīgu apliecinājumu, bet tikai pēc tam, kad varētu notikt likuma pārkāpums.
Kas ir atriebības pasākumi?
Kā minēts iepriekš, viens no galvenajiem jaunā tiesību akta ieviešanas mērķiem ir aizsargāt trauksmes cēlēju no pretdarbības. Likums skaidri aizliedz pretdarbības pret paziņojuma iesniedzēju vai pat mēģinājumus vai draudus veikt šādas darbības.
Turklāt iepriekš minētā aizsardzība attiecas arī uz personām, kas palīdz paziņojuma sniegšanā, personām, kas saistītas ar paziņojuma iesniedzēju, kā arī uz organizatorisko vienību, kas pieder deklarētājam vai ir nodarbināta deklarētājam.
Likumā nav norādīts slēgts pretpasākumu katalogs, bet tikai tā piemēri, piemēram, līguma izbeigšana vai izbeigšana ar paziņotāju, līguma neatjaunošana ar paziņotāju, algas samazināšana, ieturēšanas paaugstināšana, nelabvēlīga darba apstākļu maiņa, mobings, diskriminācija vai nepamatoti nodošana medicīniskajām pārbaudēm.
Svarīgs aspekts, kas stiprina paziņojuma iesniedzēja aizsardzību, ir tāda principa ieviešana, ka pienākums pierādīt, ka konkrēta rīcība nav pretdarbība, ir tikai darba devējam.
Turpmākie pasākumi
Ja vien ziņotāju paziņošanas rezultātā darba devējam nav atļauts veikt nekādus pretpasākumus, tam ir pienākums sekot līdzi.
Kā noteikts likumā, tās ir darbības, ko veic juridiska persona vai valsts iestāde, lai novērtētu paziņojumā ietvertās informācijas patiesumu un lai novērstu paziņojumā ietverto tiesību aktu pārkāpumu, jo īpaši sniedzot paskaidrojumu, uzsākot pārbaudes vai administratīvu procedūru, kriminālvajāšanu, pasākumus, kas veikti, lai atgūtu finanšu resursus vai izbeigtu procedūru, kas veikta saskaņā ar iekšējo pārkāpumu ziņošanas procedūru un rīcību vai procedūru veikšanu lai pieņemtu ārējo paziņojumus un veicot šādas darbības.
Pienākumam veikt turpmākus pasākumus jāizriet no iekšējās paziņošanas procedūras, un darba devēja pienākums ir informēt ziņošanas cēlēju par veiktajiem vai plānotajiem turpmākajiem pasākumiem ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma pieņemšanas apstiprināšanas dienas vai no paziņojuma dienas (ja nav iesniegts apstiprinājums par paziņojuma pieņemšanu).
Iekšējais paziņojums un ārējais paziņojums
Likumā ir paredzēti trīs veidi, kā ziņotāju izpaust tiesību aktu pārkāpumu, uz ko attiecas likums:
- iekšējais paziņojums — organizācijā veikts saskaņā ar pieņemto iekšējās paziņošanas procedūru;
- ārējais paziņojums — paziņojums, kas iesniegts tieši attiecīgajai valsts iestādei, tai skaitā: Policijai, Valsts darba inspekcijai, Prokuratūrai, saskaņā ar kārtību, kādā ārējie paziņojumi pieņemti institūcijā. Svarīgi ir tas, ka ziņošanas cēlējs var sniegt ārēju paziņojumu bez nepieciešamības vispirms sniegt iekšēju paziņojumu.
- Publiska izpaušana — tas ir, informācijas par pārkāpumu publiskošana. Ziņošanas cēlājam, kas vēlas publiskot informāciju un uz kuru attiecas aizsardzība saskaņā ar likumu, jāievēro akta 5. nodaļā paredzētā procedūra.
Krimināllikumi
Ar likumu ievieš vairākus noteikumus, kas cita starpā paredz kriminālatbildību par:
- traucēt vai novērst ziņošanu par pārkāpumu;
- atņemot pretdarbības
- ziņotāja identitātes izpaušana pretēji likuma noteikumiem (dažās situācijās tas ir pieļaujams)
- paziņojuma sniegšanu situācijā, kad paziņotājs zina, ka pārkāpums nav noticis;
Kopš tā laika ir spēkā jaunie pienākumi saskaņā ar likumu?
Likumam jāstājas spēkā pēc 2 mēnešiem no paziņojuma dienas. Vienībām, uz kurām attiecas likums, divu mēnešu laikā no akta spēkā stāšanās dienas būs jāpielāgo, jo īpaši, lai pieņemtu iekšējās paziņošanas procedūru. Izņēmums no iepriekš minētā noteikuma būs subjekti, kuriem darbus veic 50—249 personas, tām iekšējās paziņošanas procedūras īstenošanas termiņš būs 2023. gada 17. decembris.
Ņemot vērā valdības tīmekļa vietnēs publicētā likuma darba grafiku, būtu sagaidāms, ka struktūrām, uz kurām neattiecas ilgāks pielāgošanās laiks, 2023. gada pirmajā pusē jāīsteno iekšējā paziņošanas procedūra.
