Trauksmes celšanas likums, trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā

Latvija aizsargāja trauksmes cēlējus, vēl pirms Eiropas Savienība to pieprasīja. Tās Trauksmes celšanas likums ir spēkā kopš 2022. gada 4. februāra. Tas aizstāja agrāko 2018. gada likumu un ieviesa ES Direktīvu 2019/1937 Latvijas tiesībās. Tas ļauj cilvēkiem ziņot par gandrīz jebkuru kaitējumu sabiedrības interesēm, novirza šos ziņojumus caur pretkorupcijas biroju un aizsargā tos, kuri nolemj runāt.

Kāpēc Latvija 2022. gadā pārstrādāja savu trauksmes celšanas likumu

Latvija bija viena no pirmajām. Savu pirmo trauksmes celšanas likumu tā pieņēma jau 2018. gadā, pirms ES Direktīva 2019/1937 vispār bija noteikusi termiņu. 2022. gada likums aizstāja šo pirmo versiju. Mērķis paliek tas pats: aizsargāt cilvēkus, kuri ziņo par pārkāpumiem. Taču tas saskaņo Latviju ar ES noteikumiem un paplašina aizsardzības garantijas.

Jaunais likums stājās spēkā 2022. gada 4. februārī, nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā. Tas ietver ES trauksmes cēlēju direktīvu, kā arī vēlākos ES noteikumus par noziegumiem pret vidi un sankciju pārkāpumiem. Latvijas darba devējam tas ir vienotais noteikumu kopums par to, kā pieņemt un izskatīt ziņojumu.

Kurš ir uzskatāms par trauksmes cēlēju?

Ikviens, kas par pārkāpumu uzzina, veicot darba pienākumus. Likums sniedzas krietni tālāk par algotajiem darbiniekiem. Tas aptver pašnodarbinātos, brīvprātīgos, praktikantus, valdes locekļus un akcionārus. Aizsargāts ir arī darba pretendents. Tāpat arī bijušais darbinieks, kurš ziņo pēc aiziešanas no darba.

Aizsardzība attiecas arī uz cilvēkiem ap ziņotāju. Tā aptver radinieku, kurš ziņojuma dēļ varētu ciest. Tāpat arī saistīto personu, piemēram, kolēģi, kurš palīdz. Likums viņus sargā no tām pašām nelabvēlīgajām sekām, ko tas aizliedz vērst pret ziņotāju.

Par ko var celt trauksmi saskaņā ar Latvijas likumu?

Par gandrīz visu, kas kaitē sabiedrības interesēm. Latvijas likums sniedzas plašāk par ES minimumu. Direktīva aptver ES tiesību pārkāpumus noteiktās jomās. Latvija iet tālāk. Tā ļauj norādīt uz jebkuru pārkāpumu pret sabiedrības labumu, sākot ar noziedzīgu nodarījumu un beidzot ar profesionālās ētikas pārkāpumu.

Likums kā piemērus uzskaita 23 jomas. Nozīmīgākās no tām:

• korupcija un partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumi;
• publisko līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;
• izvairīšanās no nodokļu nomaksas;
• apdraudējumi sabiedrības veselībai, pārtikas vai būvniecības drošībai;
• vides un kodoldrošība;
• cilvēktiesību pārkāpumi;
• krāpšana publiskajos iepirkumos;
• naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana;
• datu aizsardzības un tīklu drošības pārkāpumi; un
• krāpšana ar ES līdzekļiem.

„Trauksmes cēlējam ir tiesības celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm.”
Trauksmes celšanas likuma 3. pants

Dažas lietas paliek ārpusē. Apzināti nepatiesa informācija netiek uzskatīta par trauksmes celšanu. Tāpat arī valsts noslēpuma izpaušana vai tīri personiskas sūdzības izteikšana. Strīds ar vadītāju par jūsu paša atalgojumu pieder pie parastās sūdzību kārtības, nevis pie trauksmes celšanas kanāla.

Kur trauksmes cēlējs var ziņot?

Pa vienu no trim ceļiem. Darbinieks var izmantot darba devēja iekšējo sistēmu. Viņš var vērsties tieši kompetentajā institūcijā. Vai arī viņš var vērsties trauksmes cēlēju kontaktpunktā, biedrībā vai arodbiedrībā. Publiskošana, piemēram, vēršanās presē, ir aizsargāta tikai šauri noteiktos gadījumos.

Ziņojumu var iesniegt rakstiski, elektroniski vai mutiski. Latvija digitālo ceļu padara vienkāršu. Ziņojumu var iesniegt tiešsaistē valsts portālā trauksmescelejs.lv, un drošs elektroniskais paraksts nav vajadzīgs. Vai arī ziņojumu var izteikt pa tālruni vai klātienē. Ziņojuma saņēmējs to tad noformē rakstiski, lai jūs varētu pārbaudīt un parakstīt.

Publiskošana ir pēdējais līdzeklis. Tā ir aizsargāta tikai dažos gadījumos. Iekšējie ceļi nav devuši rezultātu. Pārkāpums turpinās bez risinājuma. Vai arī pastāv tūlītējs apdraudējums sabiedrībai. Pat tad ziņotājam ir jāpatur pie sevis informācija, ko likums atzīst par konfidenciālu.

Kā izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu?

Ja nodarbināt 50 vai vairāk cilvēku, tā jums ir jāuztur. Publiskām iestādēm sistēma ir vajadzīga neatkarīgi no to lieluma. Tā ir vajadzīga arī finanšu un naudas atmazgāšanas novēršanas jomas uzņēmumiem, lai cik maz darbinieku tiem būtu. Uzņēmumi ar 50 līdz 249 darbiniekiem var izmantot kopīgu sistēmu, lai samazinātu izmaksas.

„Publiskas personas neatkarīgi no nodarbināto skaita un privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir 50 vai vairāk nodarbināto, izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu.”
Trauksmes celšanas likuma 5. pants

Sistēmai ir stingri pienākumi. Ziņojuma saņemšana jāapstiprina 7 dienu laikā. Ziņotājs par lietas gaitu jāinformē 2 mēnešu laikā. Privāts uzņēmums šo darbu var nodot ārējam pakalpojumu sniedzējam, nevis būvēt visu pats savām rokām.

WeMoral aizpilda to trešās personas vietu, kuru likuma 5. pants ļauj uzņēmumam piesaistīt, vai arī sistēmā strādā jūsu paša norīkotā atbildīgā persona. Tas atbilst Trauksmes celšanas likumam un tiek piedāvāts kā šifrēta ziņošanas sistēma trauksmes cēlējiem ar ierobežotu piekļuvi. Katrs ziņojums tiek pseidonimizēts tūlīt pēc saņemšanas, kā to prasa likuma 11. pants, tāpēc tikai jūsu norīkotā atbildīgā persona uzzina, kas to iesniedzis. Šai lietai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, kas noplūdi padara par krimināllietu, nevis personāla nodaļas misēkli. Un, kad KNAB pārsūta lietu kompetentajai institūcijai, tieši šis noslēgtais ieraksts ar laika zīmogu ir tas, ko izmantosiet.

KNAB, trauksmes cēlēju kontaktpunkts

Latvija trauksmes cēlējiem nodrošina vienu nacionālo atbalsta punktu. Kontaktpunkts ir KNAB, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tas uztur valsts portālu, konsultē cilvēkus, kuri vēlas celt trauksmi, un pārsūta katru ziņojumu tai institūcijai, kura var rīkoties.

KNAB dara vairāk nekā tikai pārsūta ziņojumus. Tas izstrādā labās prakses vadlīnijas un apmāca personas, kuras izskata ziņojumus. Tas publicē ikgadējos datus, ko Latvija nosūta Eiropas Komisijai. Tas var arī sniegt atzinumu, kas paver ceļu valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai. Un tas izskata ziņojumus, kas neietilpst nevienas citas institūcijas kompetencē.

Kādu aizsardzību saņem trauksmes cēlēji?

Plašu aizsardzību. No brīža, kad persona ceļ trauksmi, likums aizsargā tās identitāti, radiniekus un ikvienu, kas tai palīdzējis. Tas aizliedz atriebību. Tas atbrīvo ziņotāju no juridiskās atbildības. Un tas piedāvā valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Šīs tiesības attiecas arī uz personu, kura par trauksmes cēlēju tiek atzīta tikai vēlāk.

Identitāte ir pirmajā vietā. Tiklīdz ziņojums ir atzīts, likums pseidonimizē ziņotāja datus un piešķir lietai ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Ikvienam, kas izpauž trauksmes cēlēja identitāti, var draudēt kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikumu.

Likums arī aizliedz garu sarakstu ar nelabvēlīgām sekām. Darba devējs nedrīkst:

• atlaist darbinieku vai atteikties pagarināt viņa līgumu;
• pārcelt viņu citā amatā vai mainīt viņa pienākumus;
• samazināt viņa atalgojumu, darba laiku vai mainīt darba vietu;
• liegt paaugstinājumu amatā vai apmācību;
• sniegt negatīvu novērtējumu;
• kaitēt viņa reputācijai vai anulēt licenci;
• iekļaut viņu melnajā sarakstā visā nozarē; vai
• draudēt, aizskart vai izstumt viņu.

Galveno darbu dara vēl divas garantijas. Pierādīšanas pienākums ir apvērsts. Ja sodāt darbinieku pēc tam, kad viņš ir cēlis trauksmi, jums ir jāpierāda, ka tā nebija atriebība. Un ziņotājs, kurš ievēro likumu, tiek atbrīvots no civiltiesiskās atbildības un kriminālatbildības par trauksmes celšanu.

„Trauksmes cēlējam [..] neiestājas juridiskā atbildība, tostarp civiltiesiskā atbildība un kriminālatbildība, par trauksmes celšanu atbilstoši šā likuma prasībām.”
Trauksmes celšanas likuma 15. pants

Turklāt valsts apmaksā advokātu neatkarīgi no ziņotāja ienākumiem un atbrīvo viņu no tiesas izdevumiem. Tāda pati aizsardzība attiecas uz radiniekiem un ikvienu, kas atbalstījis ziņojumu.

Kādi ir sodi?

Latvija soda tos, kuri vēršas pret ziņotāju. Sodi tiek noteikti naudas soda vienībās, un viena vienība ir 5 eiro. Uzņēmumam, kas atriebjas, draud līdz 2 800 vienībām jeb 14 000 eiro. Par trauksmes celšanas kavēšanu vai apzināti nepatiesa ziņojuma iesniegšanu ir paredzēts atsevišķs sods.

Sodus piemēro divas iestādes. Valsts darba inspekcija izskata atriebību darbā un valsts dienestā. Valsts policija izskata pārējo, kā arī nepatiesus ziņojumus un trauksmes celšanas kavēšanu. Salīdzinājumā ar Īriju vai Igauniju šīs summas eiro izskatās pieticīgas. Asāks atturēšanas līdzeklis atrodas krimināltiesībās, kur ziņotāja identitātes izpaušana ir patstāvīgs noziedzīgs nodarījums.

Latvijas likums ir izņēmums. Tas aizsargāja trauksmes cēlējus vairākus gadus, pirms to pieprasīja Brisele. Un tas aptver plašāku loku, nekā prasa direktīva, sniedzoties līdz jebkuram kaitējumam sabiedrības interesēm. Tā naudas sodi paliek zemi salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Īstie zobi atrodas citur. Izpausta identitāte ir noziedzīgs nodarījums, un ziņotājs, kurš ievēro noteikumus, ir brīvs no jebkādām civiltiesiskām vai krimināltiesiskām prasībām. Darba devējam uzdevums ir skaidrs: izveidot kanālu, norīkot atbildīgo personu un turēt lietu slēgtu. Lai redzētu, kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, izlasiet mūsu ceļvedi par trauksmes cēlēju likumiem pa valstīm.